Pēdējos gados globālā energoapgādes drošība ir kļuvusi par būtisku problēmu dažādu apsvērumu dēļ. Ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, klimata ietekme un infrastruktūras ievainojamība ir padarījusi enerģisko drošību un neatkarību par svarīgu tematu. Baltijas reģions, kas tradicionāli lielā mērā ir bijis atkarīgs no Krievijas enerģijas, pēdējos gadus koncentrējās uz enerģijas avotu dažādošanu, veido atjaunojamās enerģijas infrastruktūru un samazina atkarību no ārējiem piegādātājiem.
Dabasgāze – termināļu izbūve un piegādātāju dažādošana
Dabasgāzes termināļu izveide un attīstība ir būtiska Baltijas valstu reģionā, lai palielinātu enerģētisko drošību un samazinātu atkarību no Krievijas piegādātās dabasgāzes. Sašķidrinātā dabasgāze (LNG) ir dabasgāze, kas atdzesēta līdz šķidram stāvoklim, kas atvieglo tās uzglabāšanu un transportēšanu. Termināļi ļauj importēt dabasgāzi no dažādiem pasaules reģioniem un to uzglabāt lielos apmērus, lai vairs nebūtu nepieciešamība izmantot caurules un iegādāties dabasgāzi no tuvākajiem piegādātiem.
Viens no galvenajiem pavērsieniem Baltijas reģiona ceļā uz enerģētisko neatkarību bija Klaipēdas LNG termināļa izveide Lietuvā. Celtniecība tika uzsākta 2014. gadā, padarot Lietuvu par pirmo Baltijas valsti, kas izveidojusi savu importa termināli, ļaujot Lietuvai importēt gāzi no dažādām pasaules daļām. Šis solis ir palīdzējis būtiski dažādot enerģijas piegādātājus un samazināt atkarību no Krievijas gāzes.
Vēja enerģija – ceļš uz enerģētisko neatkarību
Vēja enerģija ir kļuvusi par vienu no daudzsološākajiem atjaunojamās enerģijas avotiem. Tā ir ne tikai ekoloģiska, bet arī spēj konkurēt ar citiem enerģijas ieguves veidiem, padarot to par lielisku alternatīvu fosilajam kurināmajam. Pēdējos gados ir pieaugušas globālās investīcijas dažādos vēja enerģijas projektos, ko veicina gan vides problēmas, gan vēlme pēc energoapgādes drošības.
Sauszemes vēja enerģijas ražošanas palielināšana palīdz samazināt atkarību no importētās enerģijas, jo vēju var ražot iekšzemē. Baltijas valstīm sauszemes vēja attīstība ne tikai stiprina enerģētisko neatkarību, bet arī palīdz sasniegt ES klimata mērķus un nodrošināt darbavietas atjaunojamās enerģijas nozarē.
Atkarības samazināšana no ārējās enerģētikas
Baltijas reģions vēsturiski ir vienmēr bijis atkarīgs no Krievijas enerģijas, īpaši dabasgāzes un naftas. Tomēr ģeopolitiskā krīze ir mudinājusi Baltijas valstis paātrināt centienus samazināt šo atkarību un uzlabot savu enerģētisko drošību.
Eiropas Savienībai ir bijusi nozīmīga loma, atbalstot Baltijas valstu centienus dažādot savus enerģijas avotus. Dažādi projekti, kas tiek izstrādāti visās trīs Baltijas valstīs, ir vērsti uz to, lai samazinātu Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus paātrinot pāreju uz zaļo enerģiju.
Viens no ievērojamākajiem projektiem šajā ziņā ir Harmony Link projekts, kura mērķis ir savienot Igaunijas un Somijas elektrotīklus ar pārējo Eiropu. Baltijas valstu enerģētikas tirgus integrācija Eiropas tīklā ir būtisks solis ceļā uz atkarības mazināšanu no Krievijas enerģētikas un drošāka un elastīgāka enerģētikas tīkla izveidi.
Turklāt Baltijas valstis ir apņēmušās palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Ieguldot vēja un saules enerģijas pilnveidošanā ir mērķis samazināt naftas un gāzes importu. Atjaunojamie energoresursi arī palīdz sekmēt ekoloģiskos mērķus un veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
Baltijas reģions pēdējo gadu laikā ir veicis būtiskus soļus, lai sasniegtu enerģētisko neatkarību. Dabasgāzes infrastruktūras paplašināšana un modernizācija, vērienīgi atjaunojamās enerģijas projekti un centieni samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas ir galvenie faktori, kas veicina šo mērķu sasniegšanu. Reģions turpina ieguldīt tīrās enerģijas risinājumos un inovatīvā infrastruktūrā, nostiprinot savu pozīciju kā līderi pārejā uz ilgtspējīgāku un enerģētiski neatkarīgu nākotni.